Mājoklis
Latvijā katrs iedzīvotājs pats meklē savām prasībām piemērotu mājokli. Mājokli var nopirkt vai īrēt.
Īrējot mājokli, svarīgi atcerēties, ka ir jānoslēdz rakstiska vienošanās jeb īres līgums, to slēdz izīrētājs un īrnieks. Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.
Īres līgumā ir jābūt iekļautam:
- īres maksas apjomam,
- paskaidrojumam, vai īres maksā ir ietverti komunālie maksājumi (ūdens, apkure, elektrība, gāze, atkritumu izvešana u.c.),
- drošības naudas apjomam (parasti – pirmā un pēdējā mēneša īres maksas apmērā, un drošības nauda nevar pārsniegt divu mēnešu īres maksu),
- īres līguma termiņam (slēdz uz noteiktu termiņu un to nevar grozīt),
- noteikumi par īres līguma laušanu, tai skaitā, cik laicīgi īrniekam ir jābrīdina izīrētājs par lēmumu pārcelties uz dzīvi citur.
Atceries! Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likumu, mājokļa izīrētājs nedrīkst liegt īrniekam viņa īrēto mājokli deklarēt kā savu dzīvesvietu. Šis nosacījums attiecas arī uz īrnieka ģimenes locekļiem.
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju, ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu mēneša laikā pēc dzīvesvietas maiņas. Par dzīvesvietas deklarēšanu jāmaksā valsts nodeva EUR 4.27 apmērā. Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri saņēmuši ilgtermiņa vīzu vai kuriem ir biometriskā pase, ir iespējams brīvprātīgi deklarēt savu dzīvesvietu tās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kurā atrodas jaunā dzīvesvieta.
Latvijā nepastāv ierobežojumi ārzemniekiem iegādāties nekustamo īpašumu (izņemot aizliegumu iegādāties zemi pierobežas, aizsargjoslu teritorijās, kā arī lauksaimniecības un meža zemi). Gluži pretēji – kopš 2010.gada 1.jūlija trešo valstu pilsoņi var saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz 5 gadiem, ja viņš iegādājies vai viņai pieder nekustamie īpašumi Latvijā.
Šis informatīvais materiāls ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”.
