Praktisks ceļvedis mājokļa īrēšanā
1. Saziņa
Kad esi atradis mājokli, kuru vēlies īrēt, sazinies ar mājokļa īpašnieku pa norādīto tālruni vai e-pastu, vai arī caur mūsu mājaslapas ziņu sistēmu, lai vienotos par apskates laiku. Noteikti neparaksti līgumu, pirms esi mājokli apskatījis un pārliecinājies, ka tas izskatās tāpat kā fotogrāfijās un precizējis nepieciešamās detaļas!
Saziņā ar potenciālo izīrētāju esi godīgs par savu situāciju - par cilvēku skaitu, mājdzīvniekiem, u.tml.. Ja plāno izmantot mājokļu pabalstu, lai segtu īres izmaksas, esi godīgs arī par šo, jo izīrētājam iespējams būs nepieciešams tev palīdzēt ar dokumentu apkopošanu iesniegumam. Vienlaikus atceries, ka tev nav pienākuma dalīties ar personiskām detaļām par jautājumiem, kuri neattiecas uz mājokļa īri, piemēram, tavu personīgo dzīvi, ieradumiem, dzīvi Ukrainā un citām tamlīdzīgām lietām. Ja jebkurā brīdī sajūties nedroši vai nekomfortabli, vai tev tiek izteikti nepiedienīgi piedāvājumi, pēc iespējas ātrāk dodies prom un vajadzības gadījumā sazinies ar policiju.
Ja ir šāda iespēja, pirms dzīvokļa apskates apstaigā apkārtējo teritoriju, lai noskaidrotu būtiskas detaļas - cik tālu ir tuvākais pārtikas veikals un sabiedriskā transporta pietura, vai pie mājas ir iespējams bez maksas atstāt mašīnu, kā arī citas lietas, kas tev varētu būt nepieciešamas, piemēram, aptieka vai parks. Ja ikdienā pārvietojies ar sabiedrisko transportu, izplāno maršrutu uz savu darbu vai bērnu izglītības iestādēm, un pārliecinies, ka šīs vietas ikdienā spēsi sasniegt.
Apskatot dzīvokli, nebaidies uzdot jautājumus un kritiski izvērtēt dzīvokļa stāvokli. Zemāk vari atrast sarakstu ar lietām, kuras jāprecizē, lai vari izvērtēt, vai mājoklis tev būs piemērots. Noteikti pārbaudi sekojošo:
2. Telpas un vide
— Apskati sienas un pārliecinies, vai dzīvoklī uz sienām vai griestiem nav pelējums
— Vai logus iespējams atvērt un aizvērt tā, lai nepaliek spraugas
— Ja ēkā ir lifts, pārliecinies, vai tas strādā
— Izstaigā visas telpas, kuras būs tavā lietošanā
— Klausies apkārtējās skaņās - vai dzīvoklis atrodas klusā vietā vai blakus lielai ielai, vai tuvumā brauc vilciens vai ir vēl kādi skaļi trokšņi, un izvērtē, vai varēsi ar šo sadzīvot. Atceries arī, ka trokšņa līmenis var mainīties dienas laikā - šis būs atkarīgs no tā, vai mājoklim ir logi ielas vai sētas pusē.
— Apskati kopīgās mājas telpas - trepju telpu, pagalmu, autostāvvietu. Noskaidro, kā tos var izmantot - piemēram, vai ir iespējams atstāt mašīnu vai kāpņu telpā pieslēgt divriteni?
— Noskaidro, kur mājā atrodas tava pastkastīte, pārliecinies, ka esi saņēmis atslēgu
— Pārbaudi sākotnējo dzīvokļa stāvokli. Ja redzi defektus, norādi uz tiem mājokļa saimniekam un izveidojiet kopīgu sarakstu. Vari arī kopā ar dzīvokļa īpašnieku uzņemt fotogrāfijas ar defektiem vai sastādīt pieņemšanas - nodošanas aktu. Šis ir nepieciešams, lai skaidri nodalītu, kuri defekti mājoklī jau bija, un to labošana netiktu segta no tevis iemaksātās drošības naudas.
3. Ierīces
— Ieslēdz un izslēdz gaismu visās telpās, pārbaudi elektroniskās ierīces
— Atver krānu, noskaidro, vai tek ūdens
— Ieslēdz dušu, lai paskatītos, vai tajā ir pietiekams ūdens spiediens
— Kā darbojas plīts - ar gāzi vai elektrību? Šo būs būtiski zināt, lai saprastu, kurā rēķinā tiks iekļautas izmaksas par plīts lietošanu
— Ja majoklī nav visa nepieciešamā sadzīves tehnika vai mēbeles, precizē, vai dzīvokļa īpašnieks tās plāno sagādāt, vai arī nepieciešamais būs jāgādā pašam. Ja nepieciešams gādat pašam, un nevari atļauties iegādāties par naudu, vari doties uz mājaslapu kartadopomogy.lv vai arī lūgt palīdzību kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” Facebook grupā
4. Rēķini
— Pajautā, kādas ir komunālo rēķinu izmaksas ziemas un vasaras mēnešos - rēķinies, ka ziemā apkures dēļ izmaksas var būt krietni augstākas. Vari palūgt apskatītes iepriekšējo mēnešu rēķinus - taču ņem vērā, ka pēdējā gada laikā apkures cenas ir ļoti pieaugušas un turpina kāpt, un šīs ziemas apkures izmaksas šobrīd ir ļoti grūti paredzēt.
— Ņem vērā, ka komunālie maksājumi var būt izlīdzināti (kas nozīmē, ka visu gadu maksāsi vienu summu līdz nākamajam pārrēķinam) vai arī mainīties katru mēnesi
— Uzdod jautājumus par apkures sistēmu - kā tā darbojas? Vai mājoklis tiek kurināts ar gāzi, elektrību, vai citādi? Vai ir iespējams apkures apmēru regulēt pašam, vai arī tas tiek darīts centralizēti?
— Ja iespējams apkures apmēru regulēt pašam, pajautā, kā (piemēram, vai dzīvoklī ir boileris vai varbūt krāsns?)
— Pie īrēšanas sākuma nolasi skaitītāju rādītājus. Vēlams tos arī nofotografēt, lai zinātu precīzi, kādi bija skaitītāja rādītāji tava īres perioda sākumā
— Vai ēka ir siltināta? Tas ir būtiski, jo ietekmēs apkures izmaksas - siltinātā ēkā mājokli būs nepieciešams kurināt mazāk, kas attiecīgi būs lētāk.
— Precizē, kā tiks maksāti komunālie maksājumi - vai vajadzēs maksāt pašam, vai arī maksāsi šo summu dzīvokļa īpašniekam? Ja vajadzēs maksāt pašam, noskaidro, kur jāreģistrējas, lai varētu sākt saņemt un apmaksāt rēķinus.
— Kurš maksās nekustamā īpašuma nodokli - īrnieks vai saimnieks?
— Vai ir kaut kādas papildus izmaksas, piemēram, ēkas apsaimniekošana?
— Vai jau ir pieslēgts internets un televīzija? Ja jā, cik tas maksā un kā notiks maksāšana?
— SVARĪGI - līguma slēgšanas brīdī tev jābūt skaidrībai par to, kādas tieši būs kopējās mājokļa izmaksas, ar ko jārēķinās ziemas un vasaras mēnešos (skaitot kopā gan īres maksu, gan komunālos un citus maksājumus). Visām paredzamajām izmaksām jābūt skaidri norādītām tavā īres līgumā.
5. Sadzīve ar citiem
— pavaicā izīrētājam, vai ir iepriekš bijušas problēmas ar kaimiņiem? Ja jā - kādas?
— Precizē, cik bieži dzīvokļa īpašnieks plāno apmeklēt dzīvokli, un ieraksti šo dzīvokļa īres līgumā
— Ja dzīvoklī bez tevis un tavas ģimenes un draugiem dzīvos arī citi cilvēki, būtu vēlams ar tiem iepazīties un pajautāt, kāda ir mājokļa rutīna - cikos cilvēki ceļas un nāk mājās, kā notiek kopējo telpu lietošana. Atceries, ka šie ir cilvēki, ar kuriem nāksies ikdienā regulāri saskarties un risināt kopdzīves jautājumus, tāpēc ir būtiski, ka šajā vidē spēsi justies pietiekoši komfortabli.
“Praktisks ceļvedis mājokļa īrēšanā” ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”.